Viesu nams piedāvā ērtus numuriņus, krogu un vasaras terasi.

Viesu namā ir telpas dažādiem banketiem, semināriem un kooperatīvajiem pasākumiem, labiekārtota teritorija ar bērnu rotaļu laukumu. Brīvā laika pavadīšanas iespējas apkārtnē ietver pastaigas pa dabas takām, piknika vietas ar nepieciešamo inventāru. Draudzīga vieta ģimenei.

Viesu nams Labu sajūtu parks Vāgneris atrodas 3 km attālumā no Tukuma centra un 65 km attālumā no Rīgas.

English

Hotel Vāgneris is located in Tukums, Latvia. This holiday park is surrounded by a beautiful natural landscape.

Hotel Vāgneris offers comfortable rooms, a pub and a summer terrace. There are also 4 function rooms in different sizes for conferences and private parties. The Vagneris also features a sauna with an Arctic spa bath, as well as a children’s playground and much more.


Vēsture/ History

Dārznieku Vāgneru dzimtas mantojums un ,,Vāgneris ,, Tukumā .

Vācu izcelsmes dārznieku dzimta Vāgneri ( Wagner ) ir atstājusi nozīmīgu mantojumu Latvijas vesturē . Līdz šodienai pastāvošās liecības ir Šarlotes muižiņa , Maikapara nams Rīgā , un ,,Vāgnera dārzs,, Tukumā .

Šarlotes muižiņa . ( 18. gs. )

Dokumentētās liecības sākas 18 gs. otrajā pusē , kad Vāgneri iegādājas plašu gruntsgabalu Rīgā , tagadējā Briāna , Šarlotes un Valdemāra ielu kvartālā , un toreizējās pilsētas ganību teritoriju , virzienā no centra , kurā tika uzcelta Šarlotes muižiņa . Tā ir viena no nedaudzajām , labi saglabājušamās muižiņām Rīgā . Sākotnējais nosaukums bija Šarlotes ielejas muižiņa , ko īpašnieki pārdēvēja Vāgnera muižu . Sākotnējais Šarlotes muižiņas nosaukums atgriezies 20.gs. trīsdesmitajos gados . Ēka ir celta no koka, tai plānā ir pakava forma. Fasāžu risinājums ir variēts - "intīmā" fasāde ir ar mansardu, bet "lietišķā" veidota kā divstāvu apjoms. Fasādes vēlākos laikos ir apmestas .
Šobrīd , ēkā ir studentu korporācijas ,,Latvia,, mītne .


Rīgas ,,Vāgnera dārzniecība,, ( 19 – 20 gs. )

Seniors Vāgneris ( Wagner) 1816. gada janvārī nodibina ,, Vāgnera tirdzniecības dārzniecību,, ( pirmā Krievijā ) .
. Kvartālā starp tagadējām Nītaures, Vesetas un Krišjāņa Valdemāra ielām bijušajās koka ēkās līdz 20. gadiem atradās K.H.Vāgnera, vēlāk Kurta un Johana Vāgneru dārzniecbas kantoris, tur izvietojās arī Vāgneru dārzniecības un kokaudzētavas sēklu tirgotava. Līdz pat Pirmajam pasaules karam Vāgneru dārzniecība bijusi ainavisko dārzu paraugs, pielīdzināms botāniskiem dārziem, jo milzīgajās oranžērijās audzēts daudz tropiskās floras augu. Vāgneru ģimenes vārdu saglabāja 1932. gadā bijušās dārzniecības teritorijā ierīkotā Vāgnera iela. 1942. gadā to pārdēvēja par Gärtnereistrasse /Dārzniecības ielu/. Vācu okupācijas laikā piešķirtais nosaukums Dārzniecības iela tika saglabāts arī pēckara gados.

Maikapara nams .

1876. gadā tirgotājs un dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners savas dārzniecības teritorijā Nikolaja (tagadējā A. Briāna 3 ) ielā sāka celts savrupmāju savai ģimenei ar istabām pēc arhitekta Roberta Pfluga projekta franču buržuā stilā. Tomēr projekts tika realizēts pavisam citā – neobaroko stilā. Pieturoties sākotnējam projektam, var saskatīt ēkas filigrānās apdares neatbilstību būvmasai. Nams piesaista uzmanību ar durvju, režģu un logaiļu skaisto, viegli gaisīgo detaļu izpildi. Šodien tā ir viena no skaistākajām būvēm Rīgā, kas saglabājusi savu pirmatnējo arhitektūru.

Tagadējā masīvā sēta ar metāla vārtiem parādījās tikai 1922.gadā, un tās fragmentos vēl šodien var saskatīt seno kapakmeņu fragmentus.
Vāgneru dzimtai piederēja līdz 1930 gadam .
1930. gadā bijušās „C. H. Wagner” dārzniecības teritorija tika sadalīta grunts gabalos, vienu no kuriem ieguva tabakas fabrikants Samuēls Maikapars. 1933. gadā Kr. Valdemāra iela mainīja virzienu, un, sākot no A. Briana ielas, tā iet caur Vāgnera dārzniecības teritoriju .
Mūsdienās nams bija divu Valsts prezidentu ziemas rezidence un neskatoties uz to, ka 56 gadus tur dzīvoja Vāgneru dzimta, tautas apziņā tas joprojām palicis kā Maikapara nams, lai gan pats rūpnieks namā nodzīvoja tikai 9 gadus.
Kopš 2010. gadā nama atrodas Ķeizariskās Japānas vēstniecība.


Tukuma ,, Vāgnera dārzniecība ,, ( 19. – 20. gs. )
1890. gadā viens no Vāgneru ģimenes locekļiem , Fridrihs Vāgners no Tukuma rūpnieka un namsaimnieka Zēberga iegādājas 20 ha paugurainu , ainavisku zemes gabalu uz Tukuma robežas , pie Jumpravas ezera . F. Vāgners mācījies ģimnāzijā Drēzdenē, studējis Beļģijas karaliskajā dārzniecības skolā, kā arī ieguvis pieredzi Francijā, Anglijā, Holandē, Šveicē un Vācijā. F.Vāgners specializējās augļu koku, košumkrūmu un ziedu audzēšanā.
F. Vāgners tajā laikā izveidoja vērienīgu dārzniecību , ko dēvēja par kokskolu . Liels uzsvars tika likts uz dekoratīvajiem augiem , par ko liecina vāciskais nosaukums «Kunstgärtnerei» . Vāgners uzbūvēja daudzas siltumnīcas. Vāgnerdārzā bija vairāk nekā 600 rožu šķirnes, 100 ābeļu šķirnes, 23 bumbieru un 56 plūmju šķirnes, 27 jāņogu šķirnes, 26 aveņu šķirnes, kā arī dažādas kazeņu, ērkšķogu un zemeņu šķirnes. Lazdu, mežrožu, rabarberu un sparģeļu stādījumi. Sēru koki un dzīvības koki. Vāgnerdārzs ir ( vai jau bija ) viena no pirmajām un labākajām svešzemju koku kolekcijām Latvijā, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Pag;ajušā gadsimta 80-jos gados Salaspils botāniskais dārzs veica Vāgnerdārza stādījumu inventarizāciju . Tad tika apzinātas aptuveni 180 svešzemju koku sugu . Uz šodienu ļoti daudzas jau dabisku apstākļu dēļ beigušas pastāvēt . Parka teritorijā aug košumkrūmi no Āzijas, Ķīnas, Japānas.
Latvijai neraksturīgu 103 koku sugas un to dekoratīvās formas, starp tām Maira baltegles, Ajānu egle, pussirds lapu bērzs , baltaugļu parastā zalktene, cukura un sarkanā kļava un vēl daudzas citas. Te ir apskatāms 5 sugu spirejas, 6 sugu liepas, 5 sugu gobas, vairāku sugu pīlādži, bērzi, egles, kā arī sarkanlapu dižskābārdis un dārza lepnums - lielais dižskābārdis ( ziloņkoks ) ar nokareniem zariem. Šī ir viena no pirmajām un labākajām vietējai dabai neraksturīgo koku kolekcijām Latvijā, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Daži no eksotiskajiem kokiem - Maira balteglei, dižskābārdim, zaļaugu ligustram, baltajai zalktenei, Latvijā sastopami tikai „Vāgnera” dendroloģiskajā parkā.
Tukuma Vāgneru dzimtas ,, Vāgnera dārzs ,, pastāvēja līdz 1908. gadam , kad dažādu ekonomisko un politisko apstākļu dēļ beidza savu saimniecisko darbību . 18 darbības gados paveiktais milzīgais darbs , kaut sākotnējais spožums zudis , vēl pēc vairāk kā 100 gadiem ir kā liecība sava aroda mīlestībai .


,,Vāgnera dārzs ,, un ,, Vāgneris – Labu Sajūtu Parks ,, 21. gs. sākumā .
Šis jau ir jauns stāsts . No 2007 gada ,,Vāgnera dārza ,, robežās darbojas viesu nams – viesnīca