" No 1729. gada Tukumā Jelgavas jezuītiem bijusi misiju vieta. Dievkalpojumi tad tika noturēti privātās telpās. 1737. gadā Tukumā ieradies sekulārais garīdznieks Kleins, Līvenu misionārs, bet gadu vēlāk misionārs tēvs Hrizostoms Renno. 1800. gadā, Livonijas bīskapam Jānim Kossakovskim vizitējot Sēmes — Lamiņu draudzi un zinot seno jezuītu darbību Tukumā, apmeklējis Tukumu un nodibinājis katoļiem kapelu īrētās telpās, kas kļuvusi par Lamiņu baznīcas filiāli.[2] 1836. gadā šī kapela kļuvusi par draudzes īpašumu.
Pašreizējo sarkano ķieģeļu mūra baznīcu Tukumā uzcēla laika periodā no 1893. līdz 1896. gadam Lamiņu baznīcas prāvesta Kazimira Jasenasa vadībā. Dievnamu 1896. gada 14. jūlijā Žemaišu bīskapa pārstāvis, Liepājas baznīcas dekāns Eduards Ropps, iesvētīja Svētā Stefana godam, piedaloties Kuldīgas baznīcas prāvestam Fr. Luško un Tukuma draudzes prāvestam K. Jasenasam.[3]
Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, būvēta gotikas stilā, 17 metrus gara, 10 metrus plata un 10 metrus augsta ēka ar vienu torni un cinkota skārda jumtu. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs ar dzelzs vārtiņiem. Dārzā atrodas prāvesta plebānija.
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem. Virs ieejas ir kora telpas, kurās ir 18. gadsimta ērģeles, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitērija apaļajos logos ir redzamas vitrāžas ar Svētā Jāņa apustuļa, Sāpju Dievmātes un Kristus ērkšķotās galvas tēliem. Dievnamā ir trīs koka romānikas stila altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir glezna "Jēzus klauvē pie durvīm". Sānos pa labi ir Jaunavas Marijas altāris, bet pa kreisi Jēzus Sirds altāris, kura virspusē ir Svētā Stefana glezna (mākslinieks A. Kļaviņš). Aplūkojamas vairākas gleznas, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas, J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna "Golgāta", 18. gadsimta gleznojumi virotņu altārī.[4]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests(garīdznieks) Ingmārs Zvirgzdiņš.[1] Draudze sāka veidoties 19. gadsimta sākumā. Sākotnēji draudze bijusi Lamiņu filiāle, 1920. gadā kļuvusi par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Tukumā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Stefana diena un Svētā Gara nosūtīšanas svētki — 40 stundas. "
Anynomous
" No 1729. gada Tukumā Jelgavas jezuītiem bijusi misiju vieta. Dievkalpojumi tad tika noturēti privātās telpās. 1737. gadā Tukumā ieradies sekulārais garīdznieks Kleins, Līvenu misionārs, bet gadu vēlāk misionārs tēvs Hrizostoms Renno. 1800. gadā, Livonijas bīskapam Jānim Kossakovskim vizitējot Sēmes — Lamiņu draudzi un zinot seno jezuītu darbību Tukumā, apmeklējis Tukumu un nodibinājis katoļiem kapelu īrētās telpās, kas kļuvusi par Lamiņu baznīcas filiāli.[2] 1836. gadā šī kapela kļuvusi par draudzes īpašumu.
16 September 2023Pašreizējo sarkano ķieģeļu mūra baznīcu Tukumā uzcēla laika periodā no 1893. līdz 1896. gadam Lamiņu baznīcas prāvesta Kazimira Jasenasa vadībā. Dievnamu 1896. gada 14. jūlijā Žemaišu bīskapa pārstāvis, Liepājas baznīcas dekāns Eduards Ropps, iesvētīja Svētā Stefana godam, piedaloties Kuldīgas baznīcas prāvestam Fr. Luško un Tukuma draudzes prāvestam K. Jasenasam.[3]
Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, būvēta gotikas stilā, 17 metrus gara, 10 metrus plata un 10 metrus augsta ēka ar vienu torni un cinkota skārda jumtu. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs ar dzelzs vārtiņiem. Dārzā atrodas prāvesta plebānija.
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem. Virs ieejas ir kora telpas, kurās ir 18. gadsimta ērģeles, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitērija apaļajos logos ir redzamas vitrāžas ar Svētā Jāņa apustuļa, Sāpju Dievmātes un Kristus ērkšķotās galvas tēliem. Dievnamā ir trīs koka romānikas stila altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir glezna "Jēzus klauvē pie durvīm". Sānos pa labi ir Jaunavas Marijas altāris, bet pa kreisi Jēzus Sirds altāris, kura virspusē ir Svētā Stefana glezna (mākslinieks A. Kļaviņš). Aplūkojamas vairākas gleznas, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas, J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna "Golgāta", 18. gadsimta gleznojumi virotņu altārī.[4]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests(garīdznieks) Ingmārs Zvirgzdiņš.[1] Draudze sāka veidoties 19. gadsimta sākumā. Sākotnēji draudze bijusi Lamiņu filiāle, 1920. gadā kļuvusi par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Tukumā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Stefana diena un Svētā Gara nosūtīšanas svētki — 40 stundas. "